Migrēna

Migrēna ir periodiskas hroniskas galvassāpes, kam raksturīga vidēja vai stipra intensitāte, bieži vienā galvas pusē. Vārds „migrēna“ cēlies no grieķu termina „hemicrania“, kas nozīmē „puse galvas“. Migrenozās galvassāpes neapdraud pacienta dzīvību, taču tām ir negatīva ietekme uz dzīves kvalitāti. Paši migrēnas iemesli nav pilnībā noskaidroti, taču ir zināms, ka migrēnas lēkmes laikā noris dažādi procesi.¹

Migrēna pieder pie labdabīgām jeb primārām galvassāpēm, un tā skar 25% sieviešu un 8% vīriešu.Tipiskas migrēnas lēkmes laikā izšķir šādas fāzes: priekšvēstnesi, aura, galvassāpes, atlieku parādības.Priekšvēstneši var parādīties dažas stundas vai dienas pirms galvassāpēm un izpaužas kā garastāvokļa pārmaiņas, miegainība, sirdsklauves, depresija vai citas izpausmes.Aura. Tikai 7% migrēnas slimnieku sajūt auru, kas parasti parādās pirms galvassāpju lēkmes. Tā raksturojas ar īpatnējām sajūtām ņirbēšanu vai zibeņiem acu priekšā, spožiem riņķiem vai redzes pasliktināšanos, nereti ožas un garšas sajūtu saasināšanos. Dažreiz slimniekiem ir īpatnējas tirpšanas sajūtas. Aura var ilgt no dažām minūtēm līdz stundai. Galvassāpes var būt virspusējas vai mainīties, var būt abpusējas. Parasti migrēnas galvassāpes ir vidēji vai izteikti stipras, pulsējošas vai durošas, tās slimnieks sajūt jebkurā vietā kaklā vai galvā, un parasti tās ilgst 4 līdz 72 stundas. Atlieku parādības seko migrēnas lēkmei un izpaužas kā kairināmība, uzbudināmība, vājums, koncentrēšanās spēju pazemināšanās. Šīs sajūtas ilgst aptuveni stundu.²

1. www.migrena-help.lv, "Kas ir migrēna?"

2. www.vesels.lv, Daina Jēgere "Migrēna - galvassāpes, ko iespējams ārstēt" .

 

Updated 12 oktobrī 2011