Šizofrēnija

Šizofrēnija ir pati izplatītākā un smagākā psihiskā slimība, ar kuru slimo 0.7% - 1% iedzīvotāju visā pasaulē. Vārds „šizofrēnija" tulkojumā no grieķu valodas nozīmē „psihes sašķelšanās" un atspoguļo šīs slimības raksturīgo īpašību.¹

 

Šizofrēnija ir psihiska saslimšana, kurai raksturīgas psihisko funkciju izmaiņas un traucēta realitātes uztvere. Tās cēloņi meklējami gan nelabvēlīgā iedzimtībā, gan ārēju nelabvēlīgu faktoru ietekmē uz augļa centrālās nervu sistēmas attīstību intraauterinā attīstības periodā (vīrusu infekcijas, jonizētā radiācija, grūtnieces alkohola, narkotiku vai benzodiazepīnu atkarība, u.c.).

 

Ar šizofrēniju biežāk saslimst 18-40 gadu vecumā, taču tā var sākties arī pubertātes vecumā un agrā bērnībā. Šizofrēnijas klīniskā aina jau pirmajā slimības uzliesmojumā ir daudzveidīga, tā izpaužas ar pozitīviem (piem. murgi), negatīviem (piem. sociāla izolēšanās), kognitīviem (piem. atmiņas traucējumi) un afektīviem (piem. trauksme) simptomiem.²

 

1. www.delfi.lv, "Kas ir šizofrēnija?", 10.10.2010.

2. Vadlīnijas pishiatriem, ģimenes ārstiem un neatliekamās palīdzības ārstiem "Šizofrēnijas diagnoze un ārstēšana", RSU Latvijas Psihiatru asociācija, 2004.